Rēzeknes pilsētas dome 13. februārī nolēmusi nepieņemt Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto piedāvājumu par valsts iesaisti koncertzāles “Gors” pārvaldībā.
Pašvaldības deputātu vairākums noraidīja ieceri, kas paredzēja valstij iegūt 75 % kapitāla daļu uzņēmumā “Austrumlatvijas koncertzāle”. Tāpat dome atteicās nodot valsts īpašumā koncertzāles ēku un tai piederošo aprīkojumu. Šāds lēmums iezīmē jaunu posmu ilgstošajās domstarpībās starp vietējo varu un valsts institūcijām par Latgales kultūras centra nākotni.
Noraidot ministrijas plānu, Rēzeknes dome nāca klajā ar savu redzējumu, kā valsts varētu atbalstīt koncertzāles darbību. Pašvaldība rosina KM apsvērt deleģēšanas līguma noslēgšanu kā piemērotāku sadarbības veidu. Pēc domes domām, tas ļautu valstij līdzdarboties kultūrpolitikas mērķu sasniegšanā, vienlaikus saglabājot pašvaldības ietekmi.
Tāpat Rēzeknes politiķi aicina arī citas Latgales reģiona pašvaldības iesaistīties “Gora” uzturēšanā. Vietvara uzskata, ka kaimiņu novadi varētu palīdzēt stiprināt reģionālo identitāti un profesionālās mākslas pieejamību, izmantojot līdzīgu deleģēšanas modeli.
Emocionāla gaisotne domes sēdē
Domes sēde izvērtās visai saspringta un politiski uzlādēta. Koalīcijas deputāti, tostarp no amata atstādinātais mērs Aleksandrs Bartaševičs, uz sēdi ieradās melnās drēbēs. Viņš šādu izvēli pamatoja ar apgalvojumu, ka notiekošais ap Rēzekni līdzinoties “demokrātijas bērēm”.
Deputāti neslēpa sašutumu par to, ka sēdē klātienē nepiedalījās neviens Kultūras ministrijas pārstāvis. Vietējie politiķi to interpretēja kā necieņu pret pilsētu un neieinteresētību sarunās. Kritiku saņēma arī Ekonomikas ministrijas pārstāve, kura sēdei bija pieslēgusies attālināti, – deputāti apšaubīja viņas kompetenci un veltīja dažādas piezīmes. Tikmēr opozīcija balsoja par valsts iesaisti, uzsverot, ka tas garantētu stabilu un prognozējamu pasākumu programmu.
Valsts plāns – jauns likums
Tā kā diskusijas ar Rēzeknes pašvaldību līdz šim nav bijušas veiksmīgas, valdība jau iepriekš ir sākusi gatavot citu risinājumu. Kultūras ministrijai kopā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju ir uzdots februāra laikā izstrādāt īpašu likumprojektu.
Šis likums paredzētu valsts līdzdalības nodrošināšanu koncertzālē “Gors”, apejot nepieciešamību pēc pašvaldības brīvprātīgas piekrišanas kapitāla daļu nodošanai. Likumprojekta izstrādes procesā vēl tiks precizēts, cik liela ietekme un īpašumdaļas nonāks valsts rokās.
Kā sākās “Gora” nedienas
Satraukums par koncertzāles likteni sākās pēc pašvaldības pasūtīta audita, kura mērķis bija vērtēt pasākumu rentabilitāti un ieņēmumus. Pēc šī audita Rēzeknes vadība sāka spriest par finansējuma samazināšanu un pat iespēju nodot “Goru” privātajam sektoram. Šī ziņa izraisīja plašu sabiedrības pretreakciju, un platformā “ManaBalss.lv” tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu pret koncertzāles privatizāciju.
Pēc iedzīvotāju protestiem un ministriju iesaistīšanās ideja par privāto sektoru tika atmesta. Tomēr situācija vēl vairāk saasinājās 2025. gada nogalē, kad no darba negaidīti tika atstādināta ilggadējā koncertzāles vadītāja Diāna Zirniņa. Viņas vietā pašvaldība iecēla Ilonu Rupaini. Šobrīd koncertzāles nākotne ir kļuvusi par vienu no aktuālākajiem jautājumiem kultūrpolitikā, kurā iesaistītas vairākas ministrijas un plaša sabiedrības daļa.
